Autobraucēju vidū bieži raisās diskusijas par to, cik droša vai kaitīga ir ilgstoša dzinēja darbība tukšgaitā.
Tukšgaita ir režīms, kad kloķvārpsta griežas ar minimālu ātrumu, bet dzinējs faktiski neveic nekādu lietderīgu darbu. Šajā brīdī gāzes pedālis nav nospiests, un degvielas un gaisa maisījums nonāk cilindros caur gandrīz pilnībā aizvērtu droseles vārstu.
Konstruktori izvēlas optimālos tukšgaitas apgriezienus katram dzinēja modelim un pat konkrētam automobilim atsevišķi. Vienam un tam pašam spēka agregātam tukšgaitas iestatījumi var atšķirties atkarībā no tā, kādā mašīnā tas uzstādīts.
Cik ilgi dzinējs var darboties šādā režīmā, neradot bojājumus mehānismiem? Vieni saka — 10–15 minūtes, citi — līdz pat stundai. Savukārt taksometru vadītāji mēdz atstāt auto ieslēgtu visu diennakti. Cik tas ir droši — paskatīsimies no mehāniķa skatpunkta.
Trīs galvenie aspekti
Ilga dzinēja darbība tukšgaitā galvenokārt ietekmē trīs sistēmas:
— Dzinēja eļļošanas sistēmu.
— Degvielas padeves sistēmu.
— Motoreļļu.
1. Tukšgaita un eļļošana
No tehniskā viedokļa pati par sevi tukšgaita dzinējam tiešu kaitējumu nenodara. Motors var darboties šādā režīmā gan 15 minūtes, gan vairākas stundas — tik ilgi, kamēr ir degviela. Populārais uzskats, ka berzes pāri tukšgaitā tiek slikti eļļoti nepietiekama eļļas spiediena dēļ, lielākoties ir mīts.
Mūsdienu dzinējos pat pie 700–900 apgr./min eļļas sūknis bez problēmām nodrošina eļļas apriti visā sistēmā, uzturot nepieciešamo spiedienu. Izņēmums ir tikai dažas neveiksmīgas konstrukcijas, kur noteiktos apstākļos iespējams palielināts sadales vārpstas nodilums tieši tukšgaitā.
2. Degvielas sistēma
Šeit viss ir atkarīgs no dzinēja tipa un izmantotās degvielas.
Benzīna dzinēji:
Sadalītā iesmidzināšana: tukšgaitā sprauslu piesārņojums ir minimāls, lielāku nozīmi spēlē degvielas kvalitāte. Benzīns, nonākot ieplūdē, daļēji attīra vārstus un kolektoru.
Tiešā iesmidzināšana: sprauslas atrodas tieši degkamerā, tāpēc pie ilgstošas tukšgaitas ātrāk veidojas piedegumi. Nosēdumi rodas gan ieplūdes traktā, gan uz vārstu virsmām.
Gāzes iekārtas:
Dzinēji, kas darbojas ar propānu vai metānu, piesārņojas ievērojami mazāk, jo gāzē ir mazāk piemaisījumu. Tomēr pieaug vārstu nodilums.
Dīzeļdzinēji:
Tie darbojas zemākā temperatūrā, taču ir cita problēma — EGR sistēma, kas tukšgaitā strādā intensīvāk un veicina degkameras piesārņošanos. Ieplūdes traktam kaitējums ir mazāks.
3. Motoreļļa
Ilgstoša darbība tukšgaitā negatīvi ietekmē eļļas kvalitāti. Pat bez lielas noslodzes tā pakāpeniski noveco, sajaucas ar degvielu un zaudē savas sākotnējās īpašības. Tāpēc eļļas maiņas intervālu vēlams samazināt.
Ieteicams izmantot eļļas, kas labi saglabā savas īpašības arī ilgākā lietošanā, piemēram, uz PAO bāzes vai ar esteru piedevām. Tomēr pat kvalitatīva eļļa būs jāmaina pēc 250–300 motostundām pilsētas ciklā, ja auto bieži tiek atstāts darboties tukšgaitā.
Kopsavilkums
Tukšgaita pati par sevi mūsdienu dzinējam nav būtiski kaitīga.
Galvenā problēma ir eļļas ātrāka nolietošana un degvielas sistēmas piesārņojums (īpaši dzinējiem ar tiešo iesmidzināšanu).
Jo ilgāk dzinējs darbojas bez slodzes, jo biežāk ieteicams mainīt eļļu.
Lai saglabātu dzinēja labu stāvokli, reizēm noder dot dzinējam slodzi, braucot pa šoseju, lai noņemtu uzkrātās nogulsnes.
Ziemā mēreni uzsildīt dzinēju tukšgaitā ir labāk nekā braukt ar aukstu motoru — tas samazina nodilumu un pagarina dzinēja kalpošanas laiku.
